Ceļojums uz Lido laukiem
Autors: Pēteris | Kategorija: Foto, Tas - Nekas
Sākšu ar to, ka no 2010. gada 29. janvāra baudu savu 3 nedēļas garo atvaļinājumu, kurš iesākās ar lielisku ceļojumu uz Itālijas alpiem – Livigno, un turpinājās ar atpūtu tepat vietējos pauguros – “Lido laukos”. Par Itālijas braucienu, ja būs laiks centīšos uzrakstīt kādā no nākamajiem ierakstiem, bet neko nesolu, varu tik vien pateikt, ka skumji nebija un izbraukājām ļoti veiksmīgi.
Tad nu par “Lido laukiem” uz kuriem devos atpūsties pāris dienas pēc atgriešanās no Itālijas alpiem uz ko daudzu cilvēku reakcija bija – nepietiek?! Es varu pateikt nē, un tas ir divu iemeslu dēļ:
- Itālijā neizdevās izbaudīt BigAirBag, kas visnotaļ bija viens no ceļojuma mērķiem un neizdevās tāpēc, ka pēdējā dienā bija spēcīgs sniegs un Itāļu bāleliņi bija izdomājuši “pūsli” nepiepūst… Kāpēc negāju iepriekšējās dienās? Atbilde vienkārša, jo no kompānijas cilvēkiem bija bail traumēties, bet vienam pašam negribējās iet…
- Gribēju atpūsties kopā ar mīļoto – izbaudīt privāto atmosfēru, jo Itālijā to nebija sanācis izdarīt – bijām 9 cilvēki un mājiņā kurā dzīvojām klusums valdīja tikai naktī un tad ne vienmēr…
Līdz Lido laukiem tikām visnotaļ sekmīgi – uzlikām TomTom, ka jādodas uz Vestienu un aidā – maršruts ir un aptuvenais ierašanās laiks arī – ~200km un 3h.
Ceļa kvalitāte līdz brīdim, kad nogriezāmies no šosejas pārsteidzoši laba, pat varētu teikt ideāla (bedres vispār netiek skaitītas, jo tā LV ir pašsaprotama lieta). Tiesa situācija mainās brīdi, kad tu nogriezies no šosejas – uzreiz saskaries ar nepatīkamo lieto – ledus un vienīgi ledus ir ceļa segums.
Protams, izvēloties pareizo braukšanas ātrumu un lieki neriskējot viss ir OK un nonākam līdz Lido muižai un tā paveras mūsu priekšā un jāatzīst patīkami pārsteidz ar savu krāšņumu un daudzveidību – arhitektūras ziņā. Tā, kā maza pils vai liela muiža paveras nekurienes vidū, jo apkārt nekā īsti nav – klajš lauks.
Patīkamais pārsteigums ar to vien nebeidzās, jo mums tiek ierādīta iepriekšējā vakarā rezervētā istabiņa, kas izrādās tik pat krāšņa, mājīga un patīkama, kas jau pašā sākumā solās mums dot patīkamu atpūtu – augsti griesti, ieturēts stils un plašie logi pa kuriem no rītiem ienāca tik daudz patīkamas gaismas – mums abiem tas ļoti patikās.
Un vēl viens foto, kur redzama otra istabas puse
Starp citu secinājām, ka šis gultas lielums ir ideāls mums abiem, jo varam pilnībā izplesties un viens otram netraucēt miegu, kas savukārt ir ļoti pozitīvi. Tātad tikko tiks plānots iegādāties gultu minimālie izmēri jau ir zināmi – šī problēma atkrīt. :)
Runājot par lielajiem logiem, kas bija istabiņā, skats, kas pavērās no rīta bija fantastisks – silta gaisma spīd iekšā numuriņā. Ne esmu gan šādu lietu cienītājs, jo parasti tas man traucē gulēt, brīnumainā kārtā šoreiz tā nebija, gaisma pat radīja patīkamas emocijas, ko centos arī iemūžināt augstāk redzamajā foto.
Pēc lēnīgas piecelšanas, došanās brokastis sekoja arī galvenā šī pasākuma daļa un brauciena mērķis – Lido kalns. Skatoties Web kamerā man personīgi tas likās daudz mazāks, kad ieraudzīju to realitātē biju mazliet pārsteigts, jo tas bija apmēram 2x lielāks, nekā biju to iztēlojies. Tiesa negatīvā ziņā pārsteidza tas, cik nepārdomāta ir kalna pacēlāju infrastruktūra, datoriķu un interneta tautas valodā to varētu dēvēt par FAIL. Pacēlāji izvietoti diezgan lielā Random un liekas, ka viss ir celts tā viens pēc otra un pēc iespējām nevis ar konkrētu mērķi un vīziju. Tiešām ieteiktu viņiem vasarā vēlreiz pārdomāt pacēlāju izvietojumu un veikt izmaiņas, tas noteikti nāktu par labu, bet tajā neiedziļināšos. Starp citu vēl viena lieta, ko pamanīju – visi pacēlāji Lido kalnā strādā uz pilnu jaudu (ātrumu), kas, protams, iesācējiem rada papildus neērtības – lielāks sākuma uzrāviens utt., toties kalnā augšā nokļūsti vismaz 2x ātrāk, tas trūkst Žagarkalnā un Lemberga hūtē, kur pacēlāji strādā vismaz 2x lēnāk.
Bet neskatoties uz nepārdomāto kalna pacēlāju infrastruktūru, kas gan vairāk attiecās uz tiem, kas lieto kalnu (nobraucienus), nevis tiem, kas dzīvojās pa parku viss bija OK. Tiesa pirmajā dienā parks bija vienā ledū un jumpi stipri apvīlēti un nekvalitatīvi prieku sagādāja BigAirBag, kas nav sastopams nekur Latvija, ne arī Baltijā, bet ir pieejams tikai Lido kalna visas sezonas garumā. Brauciens tiešām bija izdevies un cerības attaisnoja BigAirBag – tādiem iesācējiem, kā man tas ir labs veids, kā praktizēt trikus un nebaidīties stipri sasities neveiksmes gadījumā.
Tā nu mēs veiksmīgi pavadījām 3 dienas Lido kalna un 2 naktis Lido muižā un ar ceļojumu esam ļoti apmierināti. Izmaksas arī ir pat ļoti pieņemamas – numuriņš darba dienās maksā Ls 25, bet ja paliec vairāk par vienu nakti, tad Ls 20, iespējams arī izīrēt numuriņu uz veselu nedēļu, kas izmaksā Ls 90 (6 naktis) – biju domājis izmantot šo variantu sākotnēji, tomēr arī atvaļinājuma laikā ir darbi, kas jādara un to realizēt neizdevās… Par pacēlāja kartēm runājot, ja dzīvo viesnīcā tev pienākas pacēlāja karte, par īpašu cenu – Ls 3 par visu dienu darba dienās un Ls 5 par visu dienu brīvdienās – LĒTI???!!! Ja nedzīvo viesnīcā, tad cenas bija Ls 5 par visu dienu darba dienas un Ls 7 par visu dienu brīvdienās. Cenas pacēlāju kartēm ir tiešām vilinošas un tiem, kam gribās izbaudīt BigAirBag noteikti iesaku apmeklēt Lido kalnu. Joprojām esmu pozitīvu emociju pārņemts un atmiņās par “lidojumiem”!
P.S. Uzzini šī bloga jaunumus pirmais, abonē RSS un seko manām gaitām Twitterī
Birkas: 2010, atpūta, kalns, latvijā, lido, turisms
15.02.2010 plkst.14:05
he he, labais, 200km trīs stundās :D
Vācijā tādu attālumu stundā un padsmit minūtēs pa štrāsi, faking hell kādos mēs pāķos dzīvojam :)
15.02.2010 plkst.14:23
Jā, man arī patikās Vācijas autobāņi, ja neskaita faktu, ka tie ir vienmuļi, tad relatīvi īsus attālumus (200-300km) iespējams daudz ātrāk nobraukt ņemot vērā, ka ātruma ierobežojuma praktiski nav.