Pirmais divi nulle nulle devītajā
Autors: Pēteris | Kategorija: Tas - Nekas
Kādu laiciņu nekas nav rakstīts – iemesls vienkāršs, nav bijis laika ko veltīt maniem pierakstiem.
Esmu sapratis, ka esmu ļoti neregulārs pierakstītājs, piedodiet man lasītāji, bet varu uzrakstīt pāris nedēļas katru dienu pa rakstam vai diviem un tad badac – paris nedēļas nepadot ne ziņu – iedvesmas vai laika trūkums kārtējo reizi piemeklē mani un es neapmeklēju šo vietni. Nē nav tā, ka nebūtu par ko rakstīt. Par ko rakstīt iedomājos daudz, bet kad esmu datora tuvumā tad ir daudzas citas lietas ko darīt, bet kad esmu prom tad nav iespējas īsti rakstīt. Un tad veidojas šis mistiskais laika trūkums. Jā un tā nu, lūk, stāvu jūsu priekšā un atzīstu esmu neregulārs pierakstītājs, un ziniet nebaigos teikt, ka šajā jomā tuvākajā laikā nekam nevajadzētu mainīties. Par aktīvu pierakstītāju negrasos kļūt – tie būtu pārāk skaļi vārdi no manas puses. Tāpēc izbaudiet to ko Jums piedāvāju brīžos, kad veltu kādu laiciņu šai vietnei.
Šobrīd arī jāatzīst, ka ir tīri vēls un pēc 6h ir jāceļas, lai dotos pretī jaunai darba nedēļai un daudz, daudz darbiem. Gadam beidzoties sapratu, kas būs pirmais darbs ko darīšu, kad atgriezīšos.
Man iepriekšējais gads jāatzīst ir bijis visumā spraigs, esmu bijis 2008. gada sākumā 2x uz ārzonu slēpot, tad nāca smagais periods, kad mācības bija vienīga lieta, kas mani interesēja, tiesa šajā laikā pamanījos sastapt arī savu mīļoto meiteni, ar kuru esmu kopā un laimīgs par to. Varbūt arī tas bija viens no stimuliem, lai veiksmīgi tiktu pabeigts mācību posms Ventspils Augstskolā un iegūts bakalaura grāds. Tad nāca negaidīta doma par dzīvošanas iespējām Kanādā, ar domu, ka es varētu pārcelties uz dzīvi uz turieni, bet pēc 92 dienu prombūtnes sapratu, ka tas nav man, ka mīlu savu valodu, zemi utt. Un ka neskatoties uz to cik labi vai slikti šeit ir – aizvadu savas dienas labāk dzimtajā valodā, kaut gan angļu val. man nesagādā grūtības. Esot vēl Kanādā paspēju iestāties RTU, bet atgriežoties Latvijā sapratu, ka tas nav man, jo biju vienīgais students kursā un man tika piedāvātas konsultācijas – nekādu lekciju, tikai konsultācijas, kas, manuprāt, ir galīgi greizi. Jā, tas būtu viegls veids kā iegūt papīru, bez zināšanām, bet šoreiz – nē paldies, pateikšos, bet atteikšos no šīs iespējas, tagad domāju par studiju uzsākšanu nākošgad, tikai kur – jautājums?! Tālāk nāca darba meklēšana, kas pēc 1.5 mēneša noslēdzās ar panākumiem, piedāvājumi bija vairāki, tomēr beigās viss notika tā kā tam bija jānotiek. Pa vidu vēl paspēju izmantot Ryanair pakalpojumus un uz nedēļas nogali, pirms darba uzsākšanas, devos atpūtā maršrutā Rīga – Brisele – Madride – Brisele – Rīga. Tagad strādāju valsts sektorā, nē – nesaņemu miljonus, bet tomēr darbs ko daru man ļoti patīk, ir ĻOTI lielas izaugsmes iespējas. Katru dienu mācos un iegūstu jaunas zināšanas. Mēneša laikā, ko nostrādāju esmu ieguvis daudz vairāk pieredzes nekā pa visiem gadiem iepriekš, lielā mērā tas ir pateicoties pamatiem, kas ir ielikti, jo bez tiem neko nevar iemācīties tālāk. Nu ko un tagad esmu nonācis 2009. gadā, kaut gan draud algu samazināšana un tādas lietas ļoti ceru, ka viss būs kārtībā un varēšu turpināt savu veiksmīgi iesākto sadarbību ar valsti.
Un nobeigumā sveiciens tiem, kas ir nolēmuši bēgt vai jau bēg no Latvijas (atradu paziņai galerijā, ceru, ka viņa neļaunosies par to, ka izmantoju bildi):
Laimīgu Jauno 2009. gadu.
P.S. Uzzini šī bloga jaunumus pirmais, abonē RSS un seko manām gaitām Twitterī
Birkas: 2008, 2009, atskats, darbs, dzive, ieraksts, janvaris, kanāda
06.03.2009 plkst.11:40
Sveiks, Pēci!
uzduros šim rakstam netā vnk noGoolojot frāzi par pārvākšanos uz Kanādu. Būtu interesanti uzzināt tavu pieredzi utt. Piem., kā ir ar vīzas saņemšanu, darba iepējām utt. esmu ex VeA EPF sudents ;) un šobrīd kā jebkuram krīzes “ķertajam” šī tēma interesē un ir aktuālāka kā nekad.
06.03.2009 plkst.14:13
OK, centīšos uzrakstīt par šo tēmu, tādu kā savu viedokli – kādā brīvākā brīdī – seko līdzi :)